piektdiena, 2010. gada 20. augusts

goodbye

droši vien maz kuru tas vispār interesē, bet es te vairāk nerakstīšu. Ne tāpēc, ka man vairs nav ko teikt. Varbūt, ka man ir pat par daudz ko teikt. Bet ar 2 blogiem man ir par daudz. Labāk izpaudīšos un baidīšu savus lasītājus (humors) citur.
Galu galā dzīves revīzijai nu jau jāpieskaita arī virtuālās vides ierobežošana.

Lai Tev veicas! Patiešām! :)

sestdiena, 2010. gada 31. jūlijs

Vasarāaaaa

Gandrīz 2 mēnešus nekas te nav rakstīts. Bija sesija, tad izlaidumi un jā, tagad ir brīvs laiks. Arī meklēt darbu. Beidzot! Esmu nolēmusi pāriet no dienas uz vakara nodaļu (simple math), jo tā sanāk lētāk + pa dienu gribu strādāt, citādi man vispār nebūs par ko ēst un eksistēt.
Vasara - vismaz jūnijs un jūlijs - bijusi neparedzētiem izdevumiem pilna. Kas protams mani noved pie skarbās realitātes, jo augustā jāizdzīvo ar hmm, 15 Ls. Labi, ka ir radinieku dārzs, kuram uzbrukt, pārtikas meklējumos. Naivi ceru, ka iztikšu ar to. Njā. E-talons ar 17 braucieniem. Vairāk nekas veselībai un dzīvībai akūts it kā nebūtu jāpērk. Būs jādzīvojas pa mājām. Un jātērē krājumi.
Iespējams, jāliek lietā ļooti daudz radošā potenciāla virtuvē, lai izgudrotu no 3 dārzeņiem 27 ēdienus. Tad jau redzēs. jebkurā gadījumā es paļaujos uz "viss būs labi" un mierīgu sirdi dzīvoju katru savu dieniņu.
Starp citu, ir daudz pasākumu, kurus var apmeklēt bez maksas, nemaz nerunājot par faktu, ka vasarā uz pilsētu (lasi: centru) patiešām var aiziet kājām! :)
Welcome, August 2010! :)

otrdiena, 2010. gada 6. jūlijs

Made in Latvia

Jūnijā man iešāvās prātā domā - kā būtu ja es vismaz mēnesi mēģinātu izdzīvot tikai no pārtikas, kas augusi un ražota Latvijā. Pagaidām es šo projektiņu esmu atlikusi. Bet pamazām sāku apzināt vietas un lietas, ko tad mūsu valstī vēl patiešām ražo, vai vismaz kvalificētus speciālistus, kas nav pametuši savu arodu krīzes un citu apstākļu ietekmē.
Pēc Dziesmusvētkiem, kad būs vairāk laika, došos vietas izlūkot pati savām acīm un rokām. Bet pagaidām vismaz daži interneta resursi, ieskatam:

Ir vēl šādi tādi veikaliņi, kuri virtuālajām kaislībām vēl nav padevušies. Bet man patīk vaļā acīm staigāt pa pilsētas centru, un meklē jaunumus. Tas iedvesmo.

Tāpat kā šis stāstiņš par pudeļūdeni http://www.youtube.com/watch?v=Se12y9hSOM0

ceturtdiena, 2010. gada 3. jūnijs

MADARA drinks

Nevaru vien šovakar nopriecāties par četrām glītām pudelītēm uz savas kumodes. Šodien biju pakaļ spēlē novinnētajām 4 jauno Madara drinks pudelēm. Biju viena no 1500 laimīgajām, kas gana ātri noreaģēja un izspēlēja mīlīgo spēlīti (http://www.madaradrinks.lv/) un rezultātā ieguva arī taustāmu labumu - pēc manām matemātiskajām aplēsēm 3.40 Ls vērtībā. Vēl neesmu nevienu nogaršojusi. Gaidu kādu īpašāku brīdi. Bet prieks tāpat ir liels! Arī tāpēc, ka nav iztērēts ne santīms. :)

ceturtdiena, 2010. gada 13. maijs

mix 'n match

Kāds laiciņš te nekas nav rakstīts. Nav jau tā, ka manā dzīvē nekas nenotiek. Gluži otrādi - notiek un pat daudz. Runājot par atlaižu un taupīšanas priekiem, gribu palielīties, ka vakar satoros nopirku varen noderīgu mācību grāmatu, kas stabili tiks likta referātu atsaucēs ne vienu reizi vien, par 1.50 Ls. Kaut pirkums nebija plānots, liels prieks, ka nejaušības mani saved kopā ar šādām grāmatām. To laikam sauc par atvērto čakru.
Vēl esmu apzinīgi sākusi taupīt uz ūdens pirkšanu (sen jau tā vajadzēja). Mājās vāru ūdeni un leju 0,5 l pudelē. Garšo tikpat labi kā visi pārējie pudeļūdeņi. Tuklāt tas taču ir zaļi - vienu pet pudeli izmantot vairākkārt.

Runājot par nejaušībām, šodien uzskrēju virsū šādai lietai: http://www.visitlatvia.lv/lv/:toread/5345/ jebšu ekskursijas Ziemeļkurzemē bez maksas. Ja man jau pusgadu nebūtu aizņemts šis datums, noteikti izmantotu.

Pašlaik ar nepacietību gaidu Muzeju nakti. Esmu noskatījusi, ka arī Berga bazārā šogad kaut kas notiks. Tur pat vīnu varēs padegustēt ;)

bet attiecībā uz manām mīļajām teātra lietām - jau otro reizi izmantošu piedāvājumu apmeklēt DT izrādes ģenerālmēģinājumu un diskusiju par 3 Ls. Man sasodīti patīk ģenerālmēģinājumi - tur nav lielā, smalkā publika, bet savējie. Zināma neatkarība ir tajā procesā. pat brīvība izvēlēties un iekarot sēdvietu. :)

trešdiena, 2010. gada 14. aprīlis

dzeltens + melns = traki

es šorīt cēlos agri, lai paspētu tieši laikā uz durvju atvēršanu Stockmann trakajās dienās. Kad es ielas otrā pusē būdama, ieraudzīju milzu pūli, man sanāca smiekli. Kamēr izgāju cauri tunelim, maģiskie vārti jau bija atvērušies un masa plūda iekšā pa durvīm. Pa ceļam man kāds puisis uz tuneļa kāpnēm iespieda rokās Peak & Cloppenburg maisiņu (izrādās tā es tiku pie Snikera, jipī). Jā un tad arī es biju iekšā. Bet manā prātā nebija sajukums. O, nē. Mājās jau sen bija rūpīgi sagatavots un apsvērts sarakstiņš, ko vajag un ko nee. Pēc tā arī vadījos - tomēr taisnība šajā jautājumā ir visiem taupības ekspertiem - tas tiešām līdz pret nevajadzīgu lietu iegādi. Kad nokļuvu līdz pārtikas nodaļai, liela daļa vēl apjukumā mētājās apkārt pa perimetru. Jautri bija novērot kā kāda sieviete vēsā mierā nogaršoja sveramos riekstus. Un jā, uj, kas par gaļēdāju tautu mēs esam - tāda rinda pie svaigās un  gatavotās gaļas, ka prieks. Visi pacietīgi arī stāvēja, gaidot savu kārtu. Es neizturēju un devos izmēģināt laimi uz ledusskapi, kur arī atradu savu gaļas "devu". Šeit gan varu pieminēt, ka pati gaļu neēdu un tā tika iepirkta ģimenes vajadzībām.
Īsumā - ir jau tā, ka tiešām trakajās dienās var iegādāties pārtikas (un ne tikai) produktus par izdevīgām cenām. Bet pūlis ļoti nogurdina un ir grūti kaut soli paspert, īpaši jau pārtikas nodaļā. Un tomēr ir jāzina, ko grib, citādi noteikti būs iegādāts kkas, kas nemaz tik akūti nepieciešams nav. Mēra sajūta atlaižu trakumā ir ļoti noderīga, nudien.

ceturtdiena, 2010. gada 1. aprīlis

skatpunkts

Trešdien man ļoti gribējās ietaupīt uz sabiedrisko transportu. Tik ļoti, ka iegādājos biļeti vienam braucienam un cerēju, ka 1 h laikā paspēšu doties atpakaļ un naudiņu par otru 0.50 Ls braucienu man neatņems. Bet nu nekā. Būtu braukusi dienu vēlāk, būtu 0.25 Ls ietaupījusi, jo no šodienas stājas spēkā "Rīgas Satiksmes" atlaides studentiem un skolēniem http://www.rigassatiksme.lv/index.php?sadala=83&id=3089. Bet ja tā padomā, 1 Ls par difterijas poti arī nav tik traki. Un vakar es biju arī uz superīgo 1/4 satori lekciju http://www.satori.lv/raksts/3299. īsi sakot, viss jau ar lietām un izdevumiem ir tik izdevīgi vai neizdevīgi kā mēs to ieraugām. Kaut kur gadās lieki vai neparedzēti iztērēties, tajā pašā laikā 2tik tas nāk atpakaļ citos veidos! :)

piektdiena, 2010. gada 26. marts

draugs internets un taupīšana

Šodien man kaut kā velk uz izpētes darbiem, tāpēc nolēmu internetā palūkot, kā tad "eksperti" iesaka ietaupīt mūsu naudu. Un lūk, uzdūros vairākiem interesantiem un mazāk interesantiem rakstiņiem:

un tad es izlēmu palūkoties, cik un kādi padomi tad tīmeklī ir atrodami angļu valodā. Lūk mani favorīti:
Vienīgā lieta, kurai īsti neuzdūros - ēst mazāk :D Vai vismaz gatavot tādos daudzumos, lai ēdiens pēc tam nav jāizmet laukā... Un sūtiet sms no interneta ;)

ceturtdiena, 2010. gada 25. marts

tēka

Man ellīgi patīk tāda štelle kā pazīšanās. Tā nu vienu dienu aizrunājoties, esmu tikusi pie mācību grāmatas. Pati savas, nevis kaut kāda bibliotēkas varianta. Turklāt pilnīgi bez maksas un ar lekciju pierakstiem turklāt. Yeah! :)
Bet vispār, krīzes vai nekrīzes laikā, bibliotēkas manuprāt ir ļoti noderīgi iestādījumi. Man patīk kaut vai aiziet uz turieni ieelpot grāmatu koncentrācijas smaržu. Gluži kā grāmatu veikalā. Tikai šīs grāmatas drīkst legāli aizņemties vai lasīt kaut turpat pie plaukta. :)

otrdiena, 2010. gada 16. marts

sāls, maize un tirgus

Biju pagājušajā nedēļā apciemot tirgus sievas. Sapirkos riekstus un žāvētus augļus, garšvielas (pēc maniem aprēķiniem sanāk uz pusi lētāk kā veikalā) un savas mīļās rīsu galetes (16 sant. starpība ar lielveikalu). Apskatīju arī izcilo gumijas zābaku izvēli un speciāli nogāju gar ziedu būdiņām, lai papriecētu acis. Njā, es laikam esmu viens no tiem cilvēkiem, kas cer, ka tirgus Rīgā pastāvēs vēl ilgi. Centrāltirgus. Ar belašiem, granātāboliem un kādu, kas klusi tev pie auss noņurd: "Sigareti..."
Un vēl - bija man uzaicinājums uz sālsmaizi. Es izdomāju, ka uzcepšu keksu. Kā nekā ar mīlestību un pašas rokām darināts, turklāt bez kkādiem dīvainiem keksa maisījumiem. Un visi ēda un priecājās. Un man naudiņa nebija lieki jātērē. :)

sestdiena, 2010. gada 6. marts

vienkāršs aprēķins

Katrs mēnesis nāk ar kādam cilvēkam īpašiem notikumiem. Arī marts nav izņēmums - dzimšanas dienas, vārda dienas un citi laimīgi notikumi. UN tad nu es tā parēķināju. Par vienas skaistas rozes (visiem taču zināms, ka sievietēm ziedi patīk) cenu (ja pieņemam, ka tā maksā 1 Ls) es Rimī varu nopirkt 3 šokolādes un apsveikt visas trīs jubilāres. Lai dzīvo crazy tudiš-pīp akcijas un Kalev šokolādes.

piektdiena, 2010. gada 5. marts

īgnums

Šorīt saīgu par tādu sīkumu. Un kā gan citādi?! Tas protams saistīts ar naudu. Viss protams šajā pasaulē ir relatīvs, bet vienmēr kāds ir vienlīdzīgāks par pārējiem. Man tik ļoti nepatīk kārtējo reizi secināt, ka arī manu mazo pasaulīti tik ellīgi ietekmē naudas esamība vai neesamība. Protams, ka kārtīga latviešu ģimene mierīgi var izdzīvot arī ar 5 Ls nedēļā, ēdot lētus makaronus, kartupeļus un dzerot daudz sita ūdens vai Možuma tējas (arī tās gan jau sen palikušas dārgākas). Bet dusma par manu īgnumu manī pašā paliek arvien lielāka, jo labi apzinos, ka tas sāk ietekmēt arī manas cilvēcīgas attiecības. "Kā nabadzība pa durvīm iekšā, tā mīlestība pa logu laukā" - tāds laikam bija tas latviešu sakāmvārds. Un ja jau reiz mūsu senči tā teikuši, tad jau taisnība viņiem vien ir. Traki. Bet es, sasodīts, tam pretošos līdz pēdējai sekundes simtdaļai. Par naudu visu tomēr nenopirksi. Vai varbūt tomēr?

svētdiena, 2010. gada 28. februāris

beigas. bet varbūt sākums

Nu re. Februāra pēdējā diena arī ir klāt! :) Es sēžu drēgnā, sveču izgaismotā istabā un dzeru zaļu tēju. 2iem vārda dienas dāvanām un atvadu ballītei kopā iztērēti nepilni 6 Ls. manuprāt neslikts rādītājs. Ja vien nebūtu bijis jāpērk e-talons, lai nokļūtu no viena Rīgas gala un pretējo, kas neietilpst mana viena trolejbusa maršruta robežās. Tātad mīnusā vēl 2. 50 Ls. Bet arī ballītes, kā redzams, prasa upurus. Vismaz par brīvu paēdu. Pārēdos īstenībā. Šodien uz to var ietaupīt - nav tāda ēstgriba.
Vispār jau sirdī iestājies relatīvs miers. Vismaz nekādu stulbu parāda saistību vairs nebūs. Bet līdz 9. datumam kaut kā jāizvelk ar aptuveni 5 Ls. Tad varēs sākt elpot. Uz lekcijām laikam būs jāiet kājām, jo e-talons beigsies 3ajā un 3 braucieni nepietiks, lai 3 darba dienas turp un atpakaļ brauktu uz mācībām. Bet viss, protams, ir iespējams. Arī gandrīz 2 stundas iet uz pilsētu. Pa zaķi es nebraukšu. Kam man to stresu vajag. Vienīgi laiks ceļā baigais paies. Cerams vismaz, ka būs silts laiks. Kaut, kāds esot solījis aukstumu. Apnicis jau...

otrdiena, 2010. gada 23. februāris

gavēnis

Paldies dievam, ir t.s. pirmslieldienu laiks un valsts apzinīgākie pilsoņi sāk ievērot gavēni. Man tas šoreiz patrāpījies tieši laikā, lai veiksmīgi maskētos un varētu mierīgu sirdi ēst ābolus, burkānus un kartupeļus, ko varu dabūt no radiniekiem, lai nebūtu jātērē ne santīms. Jautājums tikai, cik tad ilgi šitā var izvilkt uz tiem āboliem. Ā, un vēl mēs vāram ķīseli mājās. Sametam izkaltētos ābolus iekšā un ir super. Arī nekādus citus saldumus nevajag, ja nu pēkšņi uznāk lielā kāre.
Līdz februāra beigām palikušas (šodienu neskaitot) 5 dienas. Vēl vajadzētu ienākt stipendijai, kas tiks varonīgi atdota bankai pat aci nepamirkšķinot...
Un tad būs marts. Bet arī tās 5 dienas vēl jānodzīvo. 2 vārda dienas un viena atvadu ballīte priekšā...

otrdiena, 2010. gada 16. februāris

panika, panika

Līdz februāra beigām palikušas vien knapi 2 nedēļas. And it's a good and a bad thing at the same time. Knapi, knapi, bet līdz matiem pievilkts būs tas mans taupības periods (tas nebūt nenozīmē, ka pirmajā martā došos tērēt lielo piķi, jo tāda gluži vienkārši nebūs). Vnk dzīvē ne vienmēr notiek tā kā plānots. Vienmēr uzrodas kāds, kuram jānosvin dzimšanas vai vārda diena, kas nozīmē ja ne dāvanas iegādāšanos, tad vismaz kopīgu svinēšanu = naudas tērēšanu. Un šajos trakajos laikos manas smadzenes strādā ar dubultu slodzi, lai izgudrotu visvisoptimāli nesāpīgāko un baudāmāko variantu kā tikt ar tiem svētkiem galā. Būs vien jāuzmeistaro kaut kas pašai. Hmm... Any ideas?!

sestdiena, 2010. gada 6. februāris

Vilnius

Vakar sanāca pabūt pie brāļiem lietuviešiem. Bāc, tur gan man patikās. 2 ēdienreizes un saldējums un kopā iztērēti 2.12 Ls. Esmu sajūsmā. īpaši jau par Lidiņam līdzīgo iestādījumu Delano, kur var paēst par 88 sant. Man gan teica, ka arī algas viņiem esot zemākas kā pie mums, tāpēc arī viss lētāks. Bet protams, ka šāds ceļojums ir patīkams un nav iztērēts nevajadzīgs kapitāls, īpaši ņemot vērā faktu, ka viss notika ļooti spontāni un pēdējā brīdī.

otrdiena, 2010. gada 2. februāris

atskats

Janvāris ar saviem plānotajiem un neplānotajiem izdevumiem beidzot ir galā. Paldies dievam, ka tā, jo likās, ka tas nekad nebeigsies. Februārī ir 28 dienas. Rit jau otrā un izskatās, ka viss būs labi. (3 reiz pieklauvēju pie koka.) Mani fascinē ziema aiz loga un ir pilnīgi vienaldzīga kkāda nevajadzīga drēbju vai sīkumu pirkšana. Viss ir, tikai jāprot tas izmantot. Vai arī jāpagaida mazliet labākas dienas...
Happy February!

otrdiena, 2010. gada 26. janvāris

baterijas un IT

Tās Supernetto baterijas nekam nederēja. Viņas bija par mazu :D Nepērciet!

Njā. Man vakar sanāca ne gluži kā gribēts. Pārinstalējot datoru izrādījās, ka vienīgā iespējamā tastatūra un valoda, kurā viņš ar mani vēlējās runāt bija krievu. Ir visai jautri pat kādu paroli mēģināt ierakstīt vispirms worda dokumentā ar simboliem un tad copy+paste vajadzīgajā lauciņā, jo kkā nebiju paredzējusi, ka man vajadzētu uzstādīt paroles krievu valodā. Un tad nu lai vispār ar kādu jebkad vēl varētu komunicēt, man nācās iegādāties Tildes Biroju 2008. Protams es jūtos pagodināta un lepna, ka varēju atbalstīt pašmāju IT ģēnijus. Bet neplānoti izdevumi man nepatīk. Šādi vismazāk. Tā lūk.

Morāle: Par daudz gribēt ir kaitīgi!

piektdiena, 2010. gada 22. janvāris

garīgā barība

Runājot par to teātra biļeti un 3 šokolādēm... Viena vēl skapī stāv. Pārējās apēstas kopā ar kādu. Un no labas teātra izrādes patiešām var labi paēst. Tādu piepildījuma sajūtu kā pēc labas, dramatiskas un aktieriski spožas izrādes, tādu prieku un pārdomu skumjas neviens tiramisū un karbonādes gabals manā dvēselē neradīs. Katram jau protams savs.

P.S.
Uz lapiņas rūpīgi līdz sīkumam izplānoti tuvāko 2 nedēļu izdevumi. Jāturas pie plāna!

otrdiena, 2010. gada 19. janvāris

mandarīni

Ieeju vakar SuperNetto cerībā iegādāties lētus mandarīnus. Tfu. Tie, kas tur bija izskatījās nožēlojami, turklāt puse no viņiem bija apsaluši (mīksti). Labi. Ķēros klāt blakus esošajiem apelsīniem. Vismaz tie gan izskatījās labi, gan garšīgi bija.
UN jā. Pie kases saprotu, ka man vajag baterijas. Skatos, ka tur nekāda dižā izvēle nav, par cenu zīmēm nemaz nerunājot. (Kas tas tāds :D) Nopirku 4 AA baterijas par 42 sant. Redzēs cik minūtes strādās...

P.S.
Iztērēju vēl 2 braucienus no vecā e-talona. Palikuši tikai 4. Bēdīgi. Jo to jauno par 9 Ls kkā neceļas roka iegādāties. Man vienalga ar bildīti vai bez.

ceturtdiena, 2010. gada 14. janvāris

brīnumi notiek

Kā nu gadījies, kā ne, uzradās man vienreizējs sponsors. Un es sāku kārtot lietas, kas bija iekērušās un aizķērušās manā apziņā. Man par lielu nelaimi, arī Stockmann 25 sant. šokolādes (3 gab.) tika iegādātas. Nebaltai dienai. Un biļete uz teātri. Es nevaru dzīvot bez kultūras. ak, jā - un paēdu es arī starp eksāmeniem un prezentācijām. Tā lūk es tērēju necerēti iegūtu naudu. Absurdi, bet fakts.

piektdiena, 2010. gada 8. janvāris

slidas

Diena bija galvu reibinoša. Uzrakstīti 2 eksāmeni. Un pa vidu iztērēti 10 sant. siltam ūdenim. Labi, ka draudzene baroja ar auzu cepumiem, kas bija arī manas pusdienas.
Vakariņas mājās. Un tad slidot. Un atkal es varu sevi paslavēt un priecāties vienlaikus - man ir pašai savas slidas, tāpēc ietaupīju 2 Ls! Kas gan var būt labāks par šo :))

trešdiena, 2010. gada 6. janvāris

cipari

šodien neiztērēju nevienu pašu santīmu. toties nervi gan ir tērēti nevajadzīgos daudzumos. nez kad tas viss reiz beigsies un manā dvēselē būs miers. vai vismaz mazs mieriņš...

šodienas secinājums: modernā pasaule ir atkarīga no cipariem - mums liek atzīmes, mēs sastādam visādus topus, skaitam naudu savā un cita kabatā... matemātika valda pār pasauli.

otrdiena, 2010. gada 5. janvāris

kabatas lakatiņi

Braucu šodien autobusā. Tek deguns. Man ir pamatīgas iesnas. Saprotu, ka visu dienu ar 4iem atlikušajiem kabatslakatiņiem līdz vakaram neizdzīvošu. Ieeju rimī un par 11 sant. melnajās naudiņās nopērku sev paciņu kabataslakatiņu. Sajūta tāda interesanta. Es stāvu rindā ar savu lielo pirkumu :D Bet ja citādāk nevar izdzīvot un jāiet cilvēkos, ko tad man bija darīt?

Challenge ar sevi un taupību turpinās pievakarē, kad tiekos ar otro pusīti. Mēs ejam ēst. Bet man nu nekādīgi negribas viņu izputināt. Un man vispār nepatīk apziņa, ka kādam jātērējas manis dēļ. īpaši jau lai atļautos tādu extru kā paēst ārpus mājas. par spīti visam, pasēdēšana tomēr izdodas dikti jauka. Es ēdu salātus, kas ir patiešām garšīgi, turklāt arī veselīgi! :)

Pēc iestiprināšanās atkārtojam Rimi kabatslakatiņu scenāriju vēlreiz...
Un es laimīga varu doties mājās, jo esmu pārliecināta, ka vismaz nākamajai dienai rezerves pietiks. un es klusībā sāku lūgt, lai tās sasodītās iesnas pāriet. deguns jau arī kā tādam dzērājam...

tātad, šodienas rezumē - iztērēti 22 santīmi!

kā es tik tālu nonācu

šajā 2010. gadā atlikusi 361 diena. Es esmu studente. Dzīvoju kopā ar vecākiem un tas mani glābj. Man ir 2 mēneši, lai atdotu parādu. Un 10 atlikušie, lai ar prieku dzīvotu, tērējot pēc iespējas mazāk līdzekļu.
Var jau būt. ne tikai var, bet tā arī ir, ka viss notiek īstajā laikā. tad nu 2010. gada sākums man ir jāpavada iemācoties vienu no lielajām dzīves mācībām - kā apieties ar naudu.
Lielos vilcienos runājot, visi mani ienākumi tiks bankai. Man nav citas izvēles. Un labi, ka vispār tādi ienākumi ir. Bet būtu jau labi, ja varētu tā vienkārši dzīvot bez jebkādām saistībām un naudas izdošanas. Diemžēl mūsu pasaulīte tā nav iekārtota.
Kā šorīt izspēru kāju no mājām ārā - pirmie izdevumi. Uz centru ta kaut kā jātiek. Un jā - mēneša nepieciešamība - e-talons 1 mēnesim, vienam transporta līdzeklim, vienam maršrutam tika iegādāts. 7.80 Ls pazūd kā akā.
Bet lielos vilcienos, es pati esmu sevi saintriģējusi. Gribu redzēt, vai šikā pilsētas meitene var 2 mēnešus mest jebkādus līkumus veikaliem un citām brīvā laika izklaidēm, lai ietaupītu katru santīmu. Pat lētās Stockmann šokolādes ir pilnīgi izslēgts izņēmums.
Un vispār - ir taču it kā arī gana daudz brīvā laika pavadīšanas veidi, par kuriem nav jāmaksā. Turklāt, man kā studentam, vismaz lielākā janvāra daļa paies murgā - sesija.
Ēdīšu es to, kas mājās būs. Un vispār - jo mazāk ēdīšu, jo mazāks būs kuņģis, jo mazāk gribēsies ēst...
Ģimenes labā esmu atteikusies no gaļas. Lai vīriešiem vairāk tiek. Un negribas jau arī nemaz tik ļoti.
Šovakar pretojos arī pankūkas kārdinājumam. Ar visu šķīvi tā piezemējās ledusskapī :D
Tagad dzeru tēju ar cukuru. Melno. Un drīz iešu gulēt. Redzēs, ko zvaigznes man rādīs rīt.

P.S.
Šodien ar mammas naudu gāju uz veikalu. Kā senajos laikos, kad biju vēl bērns. Un es nevarēju saprast, kas ir dīvaināk - tā sajūta, ka esi materiāli atkarīgs vai fakts, ka bērnība atgriezusies... Turklāt viss šķiet tik ellīgi dārgs.