piektdiena, 2010. gada 26. marts

draugs internets un taupīšana

Šodien man kaut kā velk uz izpētes darbiem, tāpēc nolēmu internetā palūkot, kā tad "eksperti" iesaka ietaupīt mūsu naudu. Un lūk, uzdūros vairākiem interesantiem un mazāk interesantiem rakstiņiem:

un tad es izlēmu palūkoties, cik un kādi padomi tad tīmeklī ir atrodami angļu valodā. Lūk mani favorīti:
Vienīgā lieta, kurai īsti neuzdūros - ēst mazāk :D Vai vismaz gatavot tādos daudzumos, lai ēdiens pēc tam nav jāizmet laukā... Un sūtiet sms no interneta ;)

ceturtdiena, 2010. gada 25. marts

tēka

Man ellīgi patīk tāda štelle kā pazīšanās. Tā nu vienu dienu aizrunājoties, esmu tikusi pie mācību grāmatas. Pati savas, nevis kaut kāda bibliotēkas varianta. Turklāt pilnīgi bez maksas un ar lekciju pierakstiem turklāt. Yeah! :)
Bet vispār, krīzes vai nekrīzes laikā, bibliotēkas manuprāt ir ļoti noderīgi iestādījumi. Man patīk kaut vai aiziet uz turieni ieelpot grāmatu koncentrācijas smaržu. Gluži kā grāmatu veikalā. Tikai šīs grāmatas drīkst legāli aizņemties vai lasīt kaut turpat pie plaukta. :)

otrdiena, 2010. gada 16. marts

sāls, maize un tirgus

Biju pagājušajā nedēļā apciemot tirgus sievas. Sapirkos riekstus un žāvētus augļus, garšvielas (pēc maniem aprēķiniem sanāk uz pusi lētāk kā veikalā) un savas mīļās rīsu galetes (16 sant. starpība ar lielveikalu). Apskatīju arī izcilo gumijas zābaku izvēli un speciāli nogāju gar ziedu būdiņām, lai papriecētu acis. Njā, es laikam esmu viens no tiem cilvēkiem, kas cer, ka tirgus Rīgā pastāvēs vēl ilgi. Centrāltirgus. Ar belašiem, granātāboliem un kādu, kas klusi tev pie auss noņurd: "Sigareti..."
Un vēl - bija man uzaicinājums uz sālsmaizi. Es izdomāju, ka uzcepšu keksu. Kā nekā ar mīlestību un pašas rokām darināts, turklāt bez kkādiem dīvainiem keksa maisījumiem. Un visi ēda un priecājās. Un man naudiņa nebija lieki jātērē. :)

sestdiena, 2010. gada 6. marts

vienkāršs aprēķins

Katrs mēnesis nāk ar kādam cilvēkam īpašiem notikumiem. Arī marts nav izņēmums - dzimšanas dienas, vārda dienas un citi laimīgi notikumi. UN tad nu es tā parēķināju. Par vienas skaistas rozes (visiem taču zināms, ka sievietēm ziedi patīk) cenu (ja pieņemam, ka tā maksā 1 Ls) es Rimī varu nopirkt 3 šokolādes un apsveikt visas trīs jubilāres. Lai dzīvo crazy tudiš-pīp akcijas un Kalev šokolādes.

piektdiena, 2010. gada 5. marts

īgnums

Šorīt saīgu par tādu sīkumu. Un kā gan citādi?! Tas protams saistīts ar naudu. Viss protams šajā pasaulē ir relatīvs, bet vienmēr kāds ir vienlīdzīgāks par pārējiem. Man tik ļoti nepatīk kārtējo reizi secināt, ka arī manu mazo pasaulīti tik ellīgi ietekmē naudas esamība vai neesamība. Protams, ka kārtīga latviešu ģimene mierīgi var izdzīvot arī ar 5 Ls nedēļā, ēdot lētus makaronus, kartupeļus un dzerot daudz sita ūdens vai Možuma tējas (arī tās gan jau sen palikušas dārgākas). Bet dusma par manu īgnumu manī pašā paliek arvien lielāka, jo labi apzinos, ka tas sāk ietekmēt arī manas cilvēcīgas attiecības. "Kā nabadzība pa durvīm iekšā, tā mīlestība pa logu laukā" - tāds laikam bija tas latviešu sakāmvārds. Un ja jau reiz mūsu senči tā teikuši, tad jau taisnība viņiem vien ir. Traki. Bet es, sasodīts, tam pretošos līdz pēdējai sekundes simtdaļai. Par naudu visu tomēr nenopirksi. Vai varbūt tomēr?